Notice: Undefined offset: 0 in /home/onkoklinika/public_html/core/lib/system.php on line 231
Displāzijas
Latviski English По-русски

Dzemdes kakla displāzija jeb intraepiteliāla neoplāzija

(LSIL, HSIL, CIN I, CIN II un CIN III)

Dzemdes kakla displāzija ir pirmsvēža stāvoklis. Šīs stāvoklis liecina, ka meitenēm un sievietēm ar apstiprinātu dzemdes kakla displāziju dzemdes kakla vēža attīstīšanās iespēja daudzkārt palielinās. Bet tas nenozīmē, ka dzemdes kakla vēzis attīstīsies visām sievietēm ar dzemdes kakla displāziju.

90% dzemdes kakla epitēlija bojājumi (displāzijas) regresē spontāni 2 gadu laikā – 80% displastisko izmaiņu izzūd 1.gada laikā un papildus 10% otrā gada laikā. Rezultātā atliek 10% populācijas sieviešu, kurām, inficējoties ar kādu no augsta riska HPV genotipiem, attīstīsies šīs te displāzijas un progresēs, ja netiks ārstētas.

Laiks līdz izveidojas dzemdes kakla vēzis no primārās inficēšanās brīža ir aptuveni 10-15 gadi.

Vizītes laikā pie ginekologa, nosakot HPV infekciju, nav iespējams pateikt, kad tā ir iegūta. Infekcija var būt iegūta daudzus gadus atpakaļ un tās radītās displastiskās izmaiņas var parādīties ilgi pēc inficēšanās.

Īsi par terminiem, ko tie nozīmē.

LSIL un HSIL ir citoloģiskie termini jeb apzīmējumi, kas norāda uz zemas vai augstas pakāpes intraepiteliālu bojājumu (low grade squamous intraepithelial neoplasia vai high grade intraepithelial neoplasia). Citoloģiskais termins apzīmē to,ka šī analīze ir noteikta tikai citoloģiskās izmeklēšanas laikā. Šīs citoloģiskās izmeklēšanas galvenā priekšrocība ir tas, ka izmeklējumu var veikt salīdzinoši lēti plašā populācijā un citoloģiskā izmeklēšana ir visu dzemdes kakla skrīningu programmu pamata izmeklējums.

Kad tiek diagnosticētas citoloģiskās izmaiņas (tās var būt ne tikai LSIL vai HSIL, var būt arī retāk sastopamās atrades tādas, kā AGUS, ASCUS vai Malignizācijas pazīmes), nākamais solis ir to morfoloģiskā apstiprināšana, ka izmaiņās tiešām ir šādas.

Nākamais solis izmeklēšanā ir kolposkopija ar mērķbiopsijām. Kolposkopija jau prasa nedaudz vairāk resursu, tāpēc tas nav tik plaši pielietojama kā citoloģiskā izmeklēšana, taču ļauj lieliski atsijāt tās sievietes, kurām tiešām ir displastiskas izmaiņas dzemdes kaklā.

Kolposkopija ļauj izvairīties no daudzām liekām un nevajadzīgām dzemdes kakla elektroekscīzijām, jo citoloģija dažkārt var norādīt uz displāziju, kaut arī kolposkopijas laikā izdodas pārliecināties, ka bojājums nav plašs un ļoti iespējams, ka displastiskās izmaiņas nākamo 6 vai 12 mēnešu laikā var izzust pašas.

Kolposkopija ļauj paņem biopsiju no visvairāk bojāto šūnu apvidus – visvairāk bojātie epitēlija apvidi iekrāsojās izteikti balti (acetobalti) pēc 3-4% etiķskābes aplikācijas un neiekrāsojas pēc 3% Lugola šķīduma aplikācijas. No šiem, visvairāk izmainītajiem apvidiem arī tiek paņemtas mērķtiecīgas biopsijas, lai apstiprinātu vai izslēgtu iespējamās, smagākās izmaiņas, kas iepriekš tika konstatētas citoloģiskajā izmeklējumā.

Nākamais solis ir jau ekscīzija, ja tiešām bojājums ir apstiprinājies morfoloģiski jeb histoloģiski iepriekš kolposkopijas laikā ņemtajos audu paraudziņos.

Šajā brīdī, kad runa iet jau par biopsijām, vai tālāk arī par ekscīzijām, šīs epitēlija izmaiņas tiek apzīmētas ar CIN I, CIN II vai CIN III. Iepriekš, citoloģiskās izmaiņas tika apzīmētas ar LSIL un HSIL. Šos apzīmējumus meitenes bieži jauc un ir neskaidrības, tāpēc šajā vietā to atkārtoju vēlreiz. Lai mazinātu neskaidrības, tad ar terminu “displāzija” apzīmē vispārīgi visas dzemdes kakla HPV  radītās patoloģijas un tas ir ērtāk lietojams sarunā tā vietā, lai katru reizi ar pacientu atkārtotu “dzemdes kakla intraepiteliāla neoplāzija”. “Displāzija” kā termins tiek uzskatīts, ka ir novecojis, taču praksē to ir ērti lietot.

 Ekscīziju ir iespējams veikt 2 veidos – izmantojot cilpu un konusu. Ar cilpas ekscīziju ir iespējams izgriezt bojātos dzemdes kakla apvidus saudzīgāk, vairāk saglabājot dzemdes kakla stromas audus jeb audus, no kuriem ir veidots pats dzemdes kakls. Kad ekscīzija tiek veikta ar konusu, vairāk cieš šie stromas audi, bet dažkārt ekscīzija ar konusu ir labāka, jo ar konusveida ekscīziju ir iespējams korektāk novērtēt dzemdes kaklā lokalizētos bojājumus, kā arī priekšroka konusveida ekscīzijai ir dodama sievietēm menopauzē un sievietēm ar biopsijās konstatētu dzemdes kakla vēzi. Sievietēm menopauzē dzemdes kakla stromai vairs nav tik liela loma, jo dzemdes kakla ir svarīgi saglabāt sievietēm ,kas vēl plāno dzemdēt, savukārt dzemdes kakla vēža gadījumā konusveida ekscīzija ļauj paņemt plašāku apvidu un korekti izvērtēt invāzijas dziļumu. Mirkoinvazīva dzemdes kakla vēža gadījumā konusveida elektroekscīzija var kalpot arī kā pamata ārstēšanas metode, ne tikai kā diagnostisks izmeklējums.

DisplāzijasTātad, kopumā ir 3 dzemdes kakla bojājuma pakāpes  :

  1. CIN I - viegla dzemdes kakla intraepiteliāla neoplāzija
  2. CIN II - mērena dzemdes kakla intraepiteliāla neoplāzija
  3. CIN III - smaga dzemdes kakla intraepiteliāla neoplāzija
  4. Dzemdes kakla bojājuma pakāpi nosaka bojāto epitēlija šūnu daudzums – tas aizņem dziļāko 1/3, vai dziļākās 2/3 vai visas 3/3 no dzemdes kakla epitēlija slāņa.
  5. Dzemdes kakla vēzim ir novērojams visu slāņu bojājums.
     

     

 

Displāziju cēlonis 

Displāziju cēlonisDzemdes kakla displāziju iemesls ir HPV jeb cilvēka papillomas vīruss. Kopumā ir identificēti vairāk, nekā 100 cilvēka papilomas vīrusu tipu, no kuriem tikai neliela daļa ir tā dēvētie ir ar augstu onkogēno risku. HPV tipi ar augstu onkogēnu risku ir  16, 18, 31, 33, 35, 39, 45, 52, 56, 58, 59, 66, 67, 68, 70. 
HPV tipi ar zemu onkogēnu risku ir 6, 11, 42, 43, 44. 
Identificējot sievietei augsta riska HPV genotipu (biežāk sastopamie ir 16. un 18. HPV genotips), tas nebūt nenozīmē, ka sievietei obligāti radīsies šīs displastiskās izmaiņas.

 

Kā iegūst HPV infekciju?

Kā iegūst HPV infekciju?Tā ir seksuāli transmisīva saslimšana un to iegūst tikai seksuāli transmisīvā ceļā. Ar to nav iespējams inficēties, izmantojot kopīgu dvieli, baseinā vai kopīgi apmeklējot pirti.

Ar HPV var inficēties arī izmantojot prezervatīvus. Prezervatīvu izmantošana samazina risku inficēties ar HPV infekciju, taču pilnībā nepasargā.

Veicinošie faktori, kas var provocēt un veicināt displastisko izmaiņu rašanos:

1. Citas pavadošas infekcijas, kā  herpes infekcija, seksuāli transmisīvās saslimšanas (hlamīdijas, ureaplazma, mikoplazma, gonoreja, trichomonas)

2. Endogēni faktori (organisma iekšējās vides faktori) – tie šobrīd nav skaidri, taču tās ir sava veida imūnās sistēmas īpatnības, kas neļauj organisma imūnajai sistēmai atpazīt cilvēka papillomas vīrusu

3. Smēķēšana ietekmē tieši proporcionāli displastisko izmaiņu iegūšanu, persistenci un progresiju – jo sieviete vairāk smēķē, jo lielāks risks, ka organisma imunoloģiskie mehānismi nespēs paši uzvarēt papillomas vīrusu un laika gaitā radīsies displastiskās izmaiņas dzemdes kaklā, protams, pie nosacījuma, ja sieviete ir inficējusies ar šo vīrusu.

4.Gestagēni – tie ietilpst visu kontraceptīvo medikamentu sastāvā un ir pierādīts, ka tieši gestagēnā komponente samazina organisma spējas pretoties HPV infekcijai

Īsi par izmeklējumiem, kas ir saistīti ar dzemdes kakla patoloģiju diagnostiku.

 

Kolposkopija

KolposkopijaKolposkopija ir dzemdes kakla izmeklēšana ar īpašu ierīci (kolposkopu) uz ginekoloģijas krēsla. Izmeklējuma laikā tiek veikta dzemdes kakla apskate ar palielinājumu 10-30 reizes.

Kolposkopija ir nesāpīga procedūra. Neliels diskomforts var rasties biopsijas paņemšanas laikā. Kolposkopija var tikt veikta kā atsevišķa procedūra, bet biežāk tās laikā tiek paņemtas arī biopsijas no aizdomīgajām vietām.

Pirms biopsiju paņemšanas tiek uzklāts 3% etiķskābes šķīdums un pēc tam 3% Lugola šķīdums.

Atsevišķas situācijās, kad neizdodās vizualizēt dzemdes kakla kanālu, tad nedaudz tiek pavērts dzemdes kakla kanāls, bet arī šī manipulācija nav sāpīga.

Dzemdes kakla displāzijas ārstēšana

Dzemdes kakla displāzijas ārstēšanaViena no pierādītajām efektīvām dzemdes kakla displāzijas ārstēšanas metodēm ir dzemdes kakla elektroekscīzija.

Procedūra ir pilnīgi nesāpīga, ja korekti tiek veikta atsāpināšana.

Dzemdes kakla elektroekscīziju var veikt divos veidos – ar cilpu vai ar konusu.

Veicot ekscīziju ar cilpu, tiek izmatots uzgalis ar nelielu metālisku cilpiņu, kuru izmanto griešanai.

Veicot ekscīziju ar konusu, tiek izmantots trīsstūrveidīgs uzgalis, kas ļauj veikt kvalitatīvāku un dziļāku ekscīziju no dzemdes kakla kanāla, kā arī ir piemērotāka gadījumos, kad ir ļaundabīgas izmaiņas.

Pēc dzemdes kakla bojājuma noteikšanas, lokāli tiek ievadīts anestēzijas līdzeklis, kas padara procedūru nesāpīgu.

Procedūru vislabāk ir veikt pēc menstruālās asiņošanas, jo pēc tam ir mazāk satraukumu, vai asiņošana ir kārtējās menstruālās asiņošanas dēļ vai iemesls ir asiņošana dēļ veiktās procedūras.

Pēc procedūras 4 nedēļas ir jāievēro daži piesardzības pasākumi:

• jāizslēdz jebkādas fiziskās aktivitātes. Nedrīkst sportot, celt smagumus vairāk par 3 kg, jo jebkura fiziska slodze var izprovocēt stipru asiņošanu.

• jāizvairās no dzimumdzīves

• nedrīkst lietot tamponus, jo tie var veicināt infekcijas attīstīšanos

 

• nedrīkst iet vannā, karsēties pirtī un peldēties baseinā, jo visas minētās aktivitātes palielina iekaisuma risku.

4-8 nedēļas ir dzemdes kakla dzīšanas periods, tādēļ ir svarīgi ievērot šos noteikumus pirmās 4 nedēļas, lai mazinātu gan pēcoperācijas asiņošanas, gan iekaisuma risku.

Ļoti svarīgi!

  • Ir pilnīgi normāli, ja sākotnēji pēc veiktās procedūras no dzimumceļiem vispār nav izdalījumu un pirmie izdalījumi gaišāk vai tumšāk sārti parādās tikai pēc vienas nedēļas.
  • Ir normāli, ja šādi gaišāk sārti vai sārtāki izdalījumi turpinās veselu mēnesi.

Ir jābūt ļoti piesardzīgām un nekavējoties jāzvana ārstējošajam ārstam, ja pēkšņi parādās stiprāka asiņošana, īpaši, ja asiņošana ir ar recekļiem, vai īsākā laika posmā ir jānomaina vairākas saasiņojušas paketes. Tie var būt nopietni signāli stiprai asiņošanai, kas, visticamāk, pati neapstāsies un ir nepieciešama nekavējoša palīdzība.

Laikus vēršoties pēc palīdzības, asiņošanu ir ļoti viegli apturēt, nedaudz piededzinot asiņojošās vietas, taču nogaidot, situācija var kļūt nopietna līdz pat tam, ka ir nepieciešama asiņu pārliešana, dažkārt asiņošana var būt izteikti liela.

Dr.med.Ronalds Mačuks

Ķirurgs - Onkoloģijas ginekologs

Rakstiet mums

* Jūsu vārds, e-pasts un tālrunis tiek peprasīts, lai mēs varētu ar Jums sazināties un sniegt atbildi uz Jūsu jautājumu.
Zvanīt