Latviski English По-русски

Dzemdes noslīdējums veidojas starpenes un iegurņa muskuļu vājuma dēļ, kā rezultātā dzemde noslīd uz leju un var parādīties pie maksts ieejas vai, smagākos gadījumos, pat izvirzīties ārpusē.
Dzemdes noslīdējumi var rasties jebkurā vecumā, taču biežāk tie ir novērojami sievietēm menopauzē, kurām ir bijušas vienas vai vairākas apgrūtinātas dzemdības, palielināts augļa svars virs 4000gr un smags, fizisks darbs daudzu gadu garumā.
Neliela dzemdes noslīdējuma gadījumā ārstēšana nav nepieciešama. Par ārstēšanu ir jāsāk domāt situācijās, kad noslīdējums sāk ierobežot sievietes dzīves kvalitāti un ikdienas aktivitātes.

Simptomi

Neliels dzemdes noslīdējums parasti sūdzības nerada.
Izteiktāka noslīdējuma gadījumā ir kāds vai vairāki no sekojošiem simptomiem: 

  • Smaguma vai velkoša rakstura sajūta iegurnī 
  • Var sataustīt dzimumorgānus pie ieejas makstī 
  • Patvaļīga urīna noplūde (nesaturēšana) vai urīna aizture
  • Diskomforts, kas rodas sajūtot zarnu kustības 
  • Sajūtas it kā uz kaut kā sēdētu 
  • Diskomforts dzimumdzīves laikā

Parasti sūdzības pastiprinās vakarpusē, īpaši, ja ir stāvošs darbs vai darbs saistīts ar fizisku piepūli.

Kad vērsties pēc palīdzības

Pēc palīdzības ir jādodas brīdī, kad kādi no šiem simptomiem sāk būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti.

Cēloņi

  • Sarežģījumi dzemdību laikā 
  • Liels auglis dzemdībās
  • Liekais svars 
  • Iedzimtība, kas ir saistīta ar saustaudos esošā kolagēna īpatnībām
  • Hroniski aizcietējumi
  • Hronisks klepus vai bronhīts (raksturīgi ilgstošas smēķēšanas gadījumā)
  • Smags, fizisks darbs

Sarežģījumi 

Dzemdes noslīdējums bieži kombinējās arī ar blakusesošo orgānu noslīdējumu:

  • Maksts priekšējās sienas vājums jeb cistocēle, kuras gadījumā makstī ieslīd urīnpūšļa mugurējā siena. Iemesls tam ir saistaudu vājums, kas norobežo urīnpūsli no maksts priekšējās sienas. 
  • Maksts mugurējās sienas vājuma jeb rektocēles gadījumā izvelvējās maksts mugurējā siena un makstī ieslīd taisnā s zarna. Reizēm iegurnī var ieslīdēt arī tievo zarnu cilpas un tad to sauc par enterocēli. 
  • Izteikta dzemdes noslīdējuma gadījumā dzemde var izvirzīties pilnībā uz āru no ķermeņa un radīt maksts gļotādas noberzumus.

Profilakse

Dzemdes noslīdējuma riska mazināšanas nolūkos rekomendējam:

  • ProfilakseRegulārus Kēgela vingrinājumus. 
  • Ārstēt un novērst aizcietējumus. Dzert daudz šķidruma un priekšroku dot ar  šķiedrvielām bagātiem pārtikas produktiem.
  • Izvairīties no smagumu celšanas.
  • Ārstēt hronisku klepu, atmest smēķēšanu.
  • Normalizēt ķermeņa svaru. 
  • Noslīdējumu profilaksei un vieglas pakāpes makstsNoslīdējumu profilaksei un vieglas pakāpes maksts sieniņu noslīdējuma gadījumā var izmantot dažādus palīglīdzekļus, kas ir paredzēti starpenes muskulatūras stiprināšanai. Šie atsvari, kas ir ievietojami makstī sākot no 15min dienā līdz pat 2-3 stundām dienā, ļauj pakāpeniski, netraumatiski stiprināt starpeni. Tie ir dažādi apaļas vai ovālas formas atsvari no 20 – 120g, kas paredzēti tieši šim nolūkam. Atsvaru radītais efekts ir tieši atkarīgs no vingrinājumu regularitātes. Šos atsvarus sieviete ievieto makstī, kā rezultātā reflektori savelkas starpenes muskulatūra. Šāda atsvaru lietošana uz 20-30 minūtēm dienā jau dažu mēnešu laikā ļauj nostiprināt iegurņa muskulatūru. Tomēr jāņem vērā, ka efektīvāka starpenes muskulatūras nostiprināšana, izmantojot lodītres vai veicot Kēgela vingrinājumus, ir sievietēm premenopauzē.  
     

Diagnostika 

Dzemdes noslīdējumu ir ļoti viegli pamanīt ginekoloģiskās apskates laikā, kad vizuāli redz maksts priekšējās vai mugurējās sienas izvelvējumu, kā arī dzemdes zemo novietojumu iegurnī vai, smagākos gadījumos, izkrišanu. 

Iegurņa iztaustīšanas laikā dažkārt ārsts var palūgt “paspiesties” vai tieši pretēji saspiest starpenes muskuļus.

Izteiktas urīna nesaturēšanas gadījumā ir nepieciešams veikt dinamisko urogrāfiju, lai izslēgtu citas izcelsmes urinācijas traucējumus, kas nav saistīti ar starpenes muskuļu vājumu.

Ārstēšana

Ārstēšanas taktika noslīdējuma gadījumā būs atkarīga no noslīdējuma smaguma pakāpes.
Ja noslīdējums nerada būtiskas sūdzības, tad ļoti svarīga provocējošo faktoru mazināšana, lai novērstu situācijas pasliktināšanos. Preventīvi ir nepieciešama regulāra Kēgela vingrinājumu izpilde, svara normalizēšana, aizcietējumu un klepus novēršana. 
Nākamais solis ir dažādu pesāriju izmantošana. Ir pieejami vairāku veidu pesāriji gan formas, gan izmēru ziņā.
Vaginālais pesārijs ir gumijas riņķis, kas var būt dažāda diametra un ir piemeklējams katrai sievietei individuāli. Pesāriju ievieto makstī saspiestā veidā un pēc ievietošanas atbrīvo. Tādā veidā pesārijs makstī mehāniski atspiež maksts sieniņas un notur dzemdi iegurnī. Galvenā problēma ar pesārijiem ir higiēnas nodrošināšanā, jo tie ir jākopj vienu reizi nedēļā. Galvēnā neērtība ir saistīta ar pesārija ievietošanu un izņemšanu sievietēm, kuras dzīvo regulāru dzimumdzīvi. Pesāriji nav ērti gados jaunākām sievietēm ar aktīvu dzimumdzīvi.

Ķirurģiska ārstēšana

Gadījumos, kad dzemdes noslīdējums ir izteikts, ķirurģija būs efektīvākā ārstēšanas metode. Šādu operāciju veic minimāli invazīvā veidā, laparaskopiski fiksējot noslīdējušās maksts ieniņas un dzemdi vai dzemdes kakliņu ar dažāda veida tīkliņiem.
Operācijas dzemdes noslīdējumu gadījumā var būt ļoti dažādas un to izvēli ietekmēs gan pacientes konstitūcija, gan maksts sieniņu stāvoklis. 

Izteiktu noslīdējumu gadījumā var tikt piedāvāta dzemdes izoperēšana ar sekojošu tīkliņa ievietošanu. Šim nolūkam mūsu klīnikas ārsti dod priekšroku Dynamesh ražotajiem tīkliņiem, jo tie rada mazāku organisma iekaisuma atbildes reakciju ar sekojošu fibrozēšanos un tīkliņa saraušanos. Operācijas laikā tīkliņš tiek piešūts pie dzemdes kakla vai maksts stumbra un fiksēts pie mugurkaula vai iegurņa fascijām. Šī operācija pilnībā tiek veikta laparaskopiski ir laika ziņā aizņem aptuveni 90 minūtes. 

Šajā gadījumā kundzei pēc dzemdes izoperēšanas maksts priekšējā sieniņa no vēdera dobuma puses tiek noklāta ar prolēna tīkliņu un tas vairākās vietās tiek piešūts ar neuzsūcošo Premicron 2/0 diegu

Pēc tam ar prolēnu pārklātais maksts stumbrs tiek piefiksēts pie mugurkaula daļas, kur mugurkauls pāriet krustu kaulā (virs promontorium), pie fascijas. Pēc tam tīkliņš tiek noklāts ar vēderplēvi, atjaunojot dabiskās vēdera dobuma virsmas un neļaujot saskarties tievo zarnu cilpām ar tīkliņa virsmu.



Vislabāk par noslīdējuma ārstēšanas iespējām ir iespējams izlemt konsultējoties ar ārstu klātienē. 

Kēgela vingrinājumi

Kēgela vingrinājumus rekomendējam tikai sievietēm premenopauzē līdz 50 gadu vecumam un tikai pie vieglas pakāpes, iniciāliem noslīdējumiem. Izteikta noslīdējuma gadījumā, kā arī sievietēm menopauzē Kēgela vingrinājumi nesniegs gaidāmo rezultātu, tāpēc šajās situācijās ir nepieciešams nopietnāks risinājums un to var panākt ķirurģiski ievietojot jau augstāk minētos tīkliņus.

Kā tad veicami Kēgela vingrinājumi?

  • Savelciet iegurņa pamatnes muskuļus it kā Jūs censtos noturēt gāzu noplūdi vai vēdera izeju
  • Šādu sasprindzinājumu jānotur piecas sekundes, pēc tam seko piecu sekunžu pauze, kuras laikā ir jāatbrīvo starpenes muskulatūra. Ja piecas sekunžu sasprindzinājums ir par grūtu, tad sākumā ir pieļaujams sākt ar 2 sekunžu sasprindzinājumu un 3 sekunžu pauzēm
  • Mērķis ir sasniegt katras kontrakcijas sasprindzinājumu 10 sekunžu garumā
  • Šādas kontrakcijas vienā piegājienā ir jāveic 10 reizes. Kopumā dienas laikā būtu jāveic 3 šādi piegājieni, piemēram, 10 kontrakcijas pa 10 sekundēm ar pauzēm starp katru kontrakciju no rīta, tad pusdienas laikā un beidzamo reizi vakarā. 
  • Visefektīvāk Kēgela vingrinājumus Jums spēs iemācīt fizioterapeits, taču ir pieļaujama vingrinājumu izpilde pašmācību ceļā.

 

 

звонить